Subscribe to Pierakstīties jaunumiem (RSS)

Nederīgo dokumentu reģistrs

Funkcijas, uzdevumi un mērķi

Reģistrs tiek izmantots noziedzības novēršanā un apkarošanā, nodrošinot informācijas uzkrāšanu, aktualizāciju un izplatīšanu par nederīgiem Latvijas Republikas, ārvalstu vai starptautisko organizāciju izsniegtajiem personu apliecinošiem dokumentiem, pagaidu dokumentiem (piemēram, atgriešanās apliecībām), jūrnieku grāmatiņām un transportlīdzekļu vadītāju apliecībām.

Tiesiskais pamats

Ministru kabineta 2012.gada 16.oktobra noteikumi Nr.708 "Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru"

Uzkrātā informācija

  • Ziņas par nederīgiem Latvijas Republikas, ārvalstu vai starptautisko organizāciju izsniegtajiem personu apliecinošiem dokumentiem, pagaidu dokumentiem (piemēram, atgriešanās apliecībām), jūrnieku grāmatiņām un transportlīdzekļu vadītāju apliecībām;

Kas sniedz ziņas iekļaušanai informācijas sistēmā?

  • Valsts policija;
     
  • Valsts robežsardze;
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;
  • Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments;
  • Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīts;
  • Valsts protokols;
  • Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
  • Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistrs;
  • Dzimstsarakstu nodaļas;

Kā tiek sniegtas ziņas iekļaušanai informācijas sistēmā?

Izmantojot ievadi tiešsaistes datu pārraides režīmā;

Sistēmas no kurām tiek saņemta informācija

  • Iedzīvotāju reģistrs;
  • Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs;
  • Dokumentu paraugu reģistrs;
  • Rīgas domes Miršanas reģistrs;
  • Vienotais notikumu reģistrs;

Sistēmas uz kurām tiek sniegta informācija

  • Šengenas informācijas sistēma;
  • Interpol informācijas sistēma;
  • Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs;
  • Uzņēmumu reģistrs;
  • Vienotais notikumu reģistrs;
  • Pasu sistēma;

Kā var saņemt ziņas no informācijas sistēmas?

  • Izmantojot informācijas sistēmu tiešsaistes datu pārraides režīmā;
  • Izmantojot elektronisko pakalpojumu "Dokumentu pārbaude Nederīgo dokumentu reģistrā";
  • Fiziska persona rakstiskā veidā par ziņām, kas iekļautas par konkrēto fizisko personu;

Kas var saņemt ziņas no informācijas sistēmas?

  • Valsts robežsardze;
  • Valsts policija;
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;
  • Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu birojs;
  • Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments;
  • Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs;
  • Valsts protokols;
  • Drošības policija;
  • Satversmes aizsardzības birojs;
  • Prokuratūra;
  • Korupcijas novēršanas un apakrošanas birojs;
  • Valsts ieņēmumu dienests;
  • Uzņēmumu reģistrs;
  • Saemas valsts un prezidenta dienets;
  • Pašvaldības policija;
  • Jūrnieku reģistrs;
  • Ceļu satiksmes drošības direkcija;
  • Dzimtsarakstu nodaļas;
  • Tiesas;
  • Citas valsts un pašvaldību iestādes, kurām to darbību regulējošos normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības iepazīties ar attiecīga rakstura informāciju, lai veiktu iestādes funkcijas;
  • Citas juridiskas un fiziskās personas pēc attiecīga līguma noslēgšanas ar Centru;
  • Ārvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem;
  • Jebkura persona (ziņas, kas sniegtas ar elektroniskā pakakalpojuma "Dokumentu pārbaude Nederīgo dokumentu reģistrā" starpniecību);

Kā tiek organizēta apmācība darbam ar informācijas sistēmu?

Ja lietotājam ir nepieciešama apmācība darbam ar informācijas sistēmu, jāsazinās ar nodaļas personālu. Piešķirot lietotājam datu ievades/korekcijas tiesības, apmācības ir obligātas.

Cita informācija

  • Sistēma nodota ekspluatācijā no 1998. gada;
  • Sākotnēji informācijas sistēmas nosaukums bija "Nederīgo personu dokumentu reģistrs";
  • Kopš 13.02.2007. informācijas sistēma iekļauta Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas sastāvā;